Muffins and More

Salīdzinoši nesen atklāju, ka Rīgā darbojas specializētā mafinu kafejnīca - Muffins and More. Tai ir divas filiāles Rīgas centrā - Blaumaņa ielā 9 atrodas plašāka kafejnīca, bet Ģertrūdes ielā 9 - šaurākas telpas, drīzāk tāds kā veikaliņš, kurā ieiet, lai mafinus aiznestu mājās.

Pirmajā reizē ieejot Blaumaņa ielas kafejnīcā, man nemaz nešķita, ka tur īsti gribēsies uzturēties. Godīgi sakot, man radās sajūta, ka esmu iekāpusi svešas virtuves priekštelpā, kur svešiem īsti nav domāts iet - viss tāds balts un diezgan tukšs. Taču viss kaut kā mainījās, kad es sapratu, ka patiesībā tā jau arī ir virtuves priekštelpa - mafinus un kūciņas te gatavo uz vietas katru dienu, un šķiet, ka tos arī pērk diezgan daudz, lai gan cenas ir pietiekami augstas (vidēja izmēra mafins maksā 66 santīmus).

Bet pats galvenais jau ir tas, vai cena atbilst produktam. Un par to gan es nešauboties varu teikt, ka šajā iestādē pārdod sulīgākos un garšīgākos mafinus, kādus esmu ēdusi. Arī citi paziņas, kas tur ir bijuši, man piekrīt, kas ir svarīgi, jo pati es dodu priekšroku mafiniem, kuros augļu un ogu nav. Taču jau ar tik skaidrām prioritātēm Muffins and More izvēle nekļūst īpaši viegla, jo līdz šim esmu pamanījusi vismaz piecus dažādus mafinus bez augļiem un ogām, bet vēl vismaz divtik dažādu gardumu pieejami ar ogu, augļu, ievārījuma pildījumu. Un es vēl neesmu pieminējusi dažāda veida mafinkūciņas - to, ko angliski sauc par cupcakes. Neesmu nogaršojusi nevienu no Muffins and More piedāvājumā esošajām kūciņām, taču tās neapšaubāmi izskatās glītas.

Izvēloties palikt kafejnīcā, iespējams izvēlēties dažādus dzērienus. To cenas tādas pašas, kā citās Rīgas centra kafejnīcās - 80 santīmi par tējas krūzi, dažādi kafijas dzērieni - nedaudz virs lata. Beidzot nokļuvu pie kaut kā, ko ļoti gribējās pastāstīt: kakao tiek pasniegts ar t.s. zefīriņiem (marshmallows), kas man ārkārtīgi patīk, un es ik reiz sapriecājos, kad kaut kur šādu praksi redzu (kaut kad manā bērnībā Vecrīgā bija tāda kafejnīca Monte Kristo, kur arī tā bija - tur arī pirmo reizi uzzināju, ka tā vispār var).

Man šķiet, ka bez kūciņām un dzērieniem piedāvājumā bija arī kaut kādas stiprākas ceptās maizes, bet tas jāskatās gribētājam pašam uz krāsainiem krītiņiem aprakstītās ēdienkartes tāfeles pie letes. Kad apmeklēju šo iestādi, pamatdoma nebija ne atskaites rakstīšana, ne pārāk detalizēta vietas izpēte. Tā nu arī šī nav tik daudz nopietna recenzija kā tikai manu iespaidu un domu atstāsts.

Taču vēl šādu tādu informāciju, piemēram, par dzimšanas dienas svinēšanas iespējām ar mafinu cepšanu kafejnīcas pavāru vadībā, var atrast Muffins and More mājaslapā.

Ak jā, vēl mafinu veikalā var nopirkt mafinu papīrīšus, ko pašam izmantot mājās savos kulinārajos piedzīvojumos. Man gan nevajag, man sava krāsaino papīrīšu kaudzīte jau stāv nelietota. Šodien ieguvu savā īpašumā arī mafinu pannu. Tagad mana privātā mafincepšanas pēcpusdiena var sākties, taču domāju, ka tas neglābs mani no kādas atgriešanās Muffins and More - kaut tāpēc, ka tā vienkārši nav nemaz tik slikta vieta, kur satikties.

Jauns sākums

Pirms kāda laika es mēģināju sākt rakstīt emuāru Tumblr.com, bet tas bija diezgan neveiksmīgs mēģinājums. Ātri sapratu, ka tur pieņemtais formāts, kura pamatā ir attēli, neatbilst tam, ko es vēlos. Jā, es grasos arī ievietot emuārā attēlus, bet lielākoties tie ir attēli, kas prasa komentārus vai attēli, kas paši tikai komentē rakstīto tekstu.

Tā kā es patiesībā daru diezgan daudz dažādu lietu, apkārt esošie mani jau kādu brīdi mudina neturēt sveci zem pūra un uzdrīkstēties parādīt arī citiem sava darba vai, drīzāk, darbību rezultātus.

Kamēr es domāju, ko vēl varētu pasacīt sākumam, apskatiet, kas man izaudzis uz palodzes:

Šādu cilvēciņu ar zāles sēklām nopirku TIGER veikalā, bet gaidu izdīgstam arī pavisam pašrocīgi sasētas kreses. Vispār sāku plānot arī piparmētras izaudzēšanu, un varbūt vēl kaut kādus tējas un garšaugus sarindošu uz palodzes. Jāpārstāda lielākā podā puansetija un tā. Ir iestājies vecums, kad izaudzēt pašam ir stilīgi un forši, kaut gan atceros, ka kvadrātmetrs "sava dārziņa" man mūsu vasaras mājas dārzā bija jau pavisam mazai, lai gan toreiz ar to rūpēšanos un atcerēšanos tā bija kā bija - beigās tāpat visu darīja omīte.

Ziņošu, kā veiksies manām kresēm.