pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

Animācijas filmu apskati 1: 2009. gads

Pēdējo nedēļu laikā esmu sākusi skatīties pēdējo gadu bērnu filmas un animācijas filmas. Vēlējos redzēt iespējami daudz jauku un saulainu stāstu. Uzreiz saku, ka filmas vispār neskatos daudz un nekāds eksperts neesmu, taču domāju, ka arī par filmām var teikt to pašu, ko Bērnu literatūras lekcijās apspriežam par grāmatām - labai grāmatai pastāv tikai apakšējā vecuma robeža, un arī labu filmu var skatīties jebkurš. Divas šādas filmas no 2009. gada repertuāra novērtēšu šajā rakstā.


UP
Septiņdesmit astoņus gadus vecais Karls un astoņus gadus vecais Rasels nevarētu sastapties apstākļos, kuros viņu iespējas saprasties būtu vēl mazākas. Tomēr neplānotā kārtā viņiem tomēr nāksies sadarboties, un ne šādā tādā vietā, bet gan Dienvidamerikas džungļos, kuros viņu ienaidnieks ir kāds rūgtuma pilns zinātnieks - dabas pētnieks, taču ne dabas draugs.

Šī ir ārkārtīgi sirsnīga filmiņa, kas ikdienišķos sīkumos runā par svarīgo un īsto - par aizraujošo dzīvi, kāda piemeklē jebkuru, kurš nav zaudējis piedzīvojumu garu. Šīs filmas varoņos katrs atpazīs kaut ko zināmu, jo galvenie varoņi tēloti kā brīnišķīgi tipiski, lai gan var arī teikt, ka stereotipiski, savas vecumgrupas pārstāvji. Savukārt suņiem ir piešķirtas īpašas siksniņas, kas viņu domas tulko cilvēciskā runā, un caur šo runu atklātā suņa daba atbilst visam, ko mēs vēlētos domāt par cilvēka labāko draugu. "Sveiki! Es esmu Suns! Es jūs tikko satiku, un es jūs mīlu!"

Beigu beigās filma ir par to, ka nekad nav par vēlu mācīties un nekad nav par vēlu beidzot doties ceļā, pat ja kaimiņi un labvēļi zem tavām durvīm jau sāk bīdīt labāko veco ļaužu pansionātu reklāmas.


FANTASTIC MR. FOX
Lapsas kungs ir ģimenes tēvs, norūpējies par to, ka nespēj nodrošināt ģimenei tādu dzīvi, kādu vēlētos. Viņš nolemj vēl vienu reizi pievērsties senajam lapsu arodam - putnu zagšanai no tuvējām fermām. Taču viss neiet tik gludi, kā plānots, jo fermeri izrādās atriebīgāki, nekā plānots, un nolemj noslaucīt lapsu un citu zvēru mājokļus no zemes virsas - un arī tās dzīlēm.

Šī vizuāli ārkārtīgi pievilcīgā leļļu animācijas filma, manuprāt, bērniem domāta nemaz nav. Domāju, ka daudzi varētu saskatīt pretrunīgu vēstījumu, ja skatītu filmu tajā virsējā slānī, kurš tipiskās bērnu filmās ir tēmēts uz bērnu auditoriju - šeit ir dzīvnieki, kas tērpjas uzvalkos, taču filmas morāle ir tāda, ka ikvienam no mums piemīt dabiski talanti un dabiskas vājības, un ne vienmēr var atšķirt vienu no otra. Taču tas, vai konkrētam bērnam šī pretruna traucēs un tas, vai stāsta komplicētā morāle (zaglis gan tiek sodīts, tomēr tiek attaisnots skatītāja acīs, jo zagšana ir viņa dabā un saņemtais sods ir pārāk bargs, turklāt tas, ka viņš zadzis no nepatīkamiem ļaudīm, padara to par teju labu darbu) viņu pārāk nesamulsinās, ir jānolemj vecākiem pašiem.


Kā bērnu izklaide šis darbs varbūt ir dažādi uztverams, bet kā pieaugušo animācija tā ir ļoti stilā izturēta, ar fantastiskiem raksturiem un īpatnēju humoru, turklāt īsta bauda acīm, jo ar šādas tehnikas animāciju sanāk saskarties pārāk reti. Mēs visi esam īpaši, mums visiem kaut kas padodas, un mūsu kļūdas arī satuvina un ļauj sasniegt vairāk.

trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis

Krāsaini

Nu jau vairāk par nedēļu neesmu šeit neko rakstījusi. Tagad vēlos parādīt, ko šīs nedēļas sākumā esmu darījusi. Tātad, dažu pēdējo dienu laikā tapa četras rokassprādzes - tas pats modelis, bet četras dažādas krāsu kombinācijas. Stikla sēkliņpērlītes un neilona aukla, nekādu palīglīdzekļu. Par tām lai attēli runā paši:



Vēl es pēdējā laikā esmu noskatījusies samērā daudzas bērnu filmas un animācijas filmas, un arī par tām es plānoju kaut ko pateikt turpmākajos ierakstos, bet šodienai tas arī viss - vēlējos padalīties ar radīto un apliecināt, ka aizvien plānoju turpināt pa laikam rakstīt.

pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Lieldienu mafini u.c.


Nevar teikt, ka šajās Lieldienās būtu trūcis neparedzētu notikumu. Turpat vai jau apnicis klausīties, kā visi pēc kārtas izsakās par sniega aizkavēšanos šaizemē. Manas Lieldienas ne mazāk iztraucēja karstā ūdens atslēgšana uz nenoteiktu laiku (lai salabotu padevi, mājai vajagot "vairāk līdzekļu un laika"; laika viņiem ir daudz, bet tas līdzekļu jautājums ir šaubīgs; labi, ka kaut kāds boileris ir dzīvoklī) un nelielas ķibeles ar pilnmēness blenšanu sejā, neļaujot iemigt. Taču nekas no tā nespēja mani atturēt no izklaidēšanās un gatavošanas, sagaidot ciemos savu ģimeni un apciemojot Ginta vecākus Aizkrauklē.

Mans pēdējā laika favorīts saldumu pasaulē - mafini - ir gana apaļi, lai atbilstu Lieldienu vajadzībām, turklāt man pašai bija vēlēšanās sev pierādīt, ka mafinu pannas iegāde nav bijis liekas un impulsīvas tērēšanās rezultāts. Tādēļ saprotams, ka šiem gardumiem bija jākļūst par labāko galda sastāvdaļu, un man šķiet, ka konkurenti bija tikai omītes speķa pīrādziņi un ķimeņmaizītes. Savā starpā konkurēja arī tumšie un gaišie mafini, gluži kā tumšie un gaišie spēki konkurē gadskārtu svētku laikā:
Gala rezultāts gan palika neizšķirts, jo mēs ar mammu sajūsminājāmies par gaišajiem, omīte un Gints deva priekšroku tumšajiem, bet tētis nespēja izšķirties, jo tās esot pavisam nesalīdzināmas lietas un garšot varot abi divi, tāpat kā šokolāde un halva. Pie Ginta radiem aptauja netika veikta, jo diemžēl mafinu garšas pilnība bija zudusi ceļā, un salīdzinājums vairs nebūtu bijis svaigs. Taču mēs pieņemsim, ka viņiem garšoja gaišie, lai rezultāts būtu atbilstošs gadskārtai.

Lai jūs varētu iesaistīties balsošanā, es piedāvāju jums receptes. Abām divām ir avoti internetā, no kuriem viens (tumšajiem mafiniem) jau sen ir zudis, bet otrs ir te, tomēr es abas receptes uzrakstīšu nedaudz lokalizētā veidā un ar nelieliem pārveidojumiem no savas puses. Brīdinu uzreiz, ka mīkla ir diezgan šķidra, tāpēc bez mafinu pannas vai metāla (gan jau der arī citi kaut cik neelastīgi materiāli) kēksa formiņām nekas labs nesanāks - šķidrā, bet blīvā mīkla sašķiebj un izstiepj papīra formiņas, izlīst un rada tikai ķēpu.


ŠOKOLĀDES MAFINI
Sastāvs (12-16 vidēja izmēra mafini)
2 olas
1 glāze cukura
1 glāze miltu
3-6 ēd.k. kakao pulvera (atkarībā no tā, cik tumšus gribat - bildē redzamajiem ~4 karotes)
2 tējk. cepamā pulvera
1 tējk. vaniļas cukura
2/3 glāzes piena
120 g sviesta


Gatavošana
1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Ievieto mafinu pannā vai kēksu formiņās mafinu papīrīšus.
2. Palielā bļodā samaisa sausās sastāvdaļas. Vidū izveido bedrīti. Miltus un kakao jāizsijā caur sietu, lai nepaliktu kunkuļi!
3. Izkausē sviestu.
4. Citā traukā viegli sakuļ olas, pievieno pienu.
5. Bedrītē pie sausajām sastāvdaļām ielej olas un pienu, viegli apmaisa. Maisot pielej izkausēto sviestu. Turpina maisīt, līdz izveidojas vienmērīga masa.
6. Lej masu formiņās, aizpildot ~3/4 formiņas. Cep 30-40 minūtes, bet iedurot jāpārbauda, vai nepaliek mīkla uz naža, jo no ārpuses neko nevar pateikt.

GAIŠIE MAFINI
Sastāvs (~15 vidēja izmēra mafini)
2-3 olas (atk. no olu izmēra)
2 glāzes miltu
2 tējk. cepamā pulvera
1/2 tējk. sāls
125 g sviesta
3/4 glāzes cukura
3/4 glāzes piena
1/4 tējk. vaniļas ekstrakta


Gatavošana
1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Ievieto mafinu pannā vai kēksu formiņās mafinu papīrīšus.
2. Palielā bļodā samaisa sausās sastāvdaļas. Vidū izveido bedrīti. Miltus jāizsijā caur sietu, lai nepaliktu kunkuļi!
3. Izkausē sviestu. 
4. Citā traukā viegli sakuļ olas, pievieno pienu.
5. Bedrītē pie sausajām sastāvdaļām ielej olas un pienu, viegli apmaisa. Maisot pielej izkausēto sviestu. Turpina maisīt, līdz izveidojas vienmērīga masa.
6. Lej masu formiņās, aizpildot ~3/4 formiņas. Cep 12-15 minūtes, kamēr malas kļūst viegli brūnas. Pirms novietošanas uz šķīvja dzesēšanai, uz 5 minūtēm atstāj karstajā pannā ārpus krāsns.

pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis

Starptautiskā bērnu literatūras diena un bērnu žūrija

Šodien, 2. aprīlī, ir Starptautiskās bērnu un jauniešu literatūras padomes rosinātā Pasaules bērnu literatūras diena.

Par godu šai dienai, protams, var runāt par to, kā bērni lasa arvien mazāk, var mudināt savus bērnus lasīt ar labākām un sliktākām metodēm un atcerēties, cik svarīga teksta izpratnes spēja ir jebkurā nozarē. Var arī uzcept grāmatas formas kūku, pārlasīt bērnības mīļākās grāmatas vai vienkārši tās atcerēties. Taču es te gribētu runāt par ko citu.

Mums Latvijā ar bērnu literatūru ir problēma. Nemaz nesākšu runāt par neseno gadījumu, kad no mācību satura nolēma izņemt tādus noziedzīgus dzejoļus, kuru galvenais pārkāpums ir tas, ka tie varētu bērniem iepatikties. Arī savu personīgo problēmu ar fantastikas uzskatīšanu par bērniem un jauniešiem vien paredzētuu literatūru plašāk neizvērsīšu, jo mums ir nopietnāka problēma.

Pēc tam, kad valsts iestādes vairākus gadus krietni apgrieza Bērnu žūrijai atvēlēto naudas līdzekļu apjomu, tās beidzot ir nolēmušas, ka nav tur ko ķēpāties, un šogad pirmo reizi naudu šim pasākumam nav piešķīrušas vispār, pamatojot to tā, ka šis nav prioritārs pasākums. (Te nu aizčāpo jūsu intelektuālās attīstības un demogrāfijas prioritātes, eh?) Naudas trūkums nozīmē, ka jaunākās bērnu grāmatas draud palikt ārpus 200 skolu bibliotēku plauktiem, kurus iepriekšējos 11 gadus ir nonākušas ap 20 jaunāko izdevumu, kurus pēc tam lasīja un vērtēja vairāk nekā 15000 bērnu un jauniešu no 7 līdz 17 gadu vecumā. Bērnu žūrijas balva ir novērtējums, kuru, es nebaidos teikt, autoram vajadzētu likt krietni augstākā plauktiņā par literatūrkritiķu atzinumiem, jo rakstīt bērnu grāmatas, kas patīk pieaugušajiem, bet derdzas bērniem, ir diezgan bezjēdzīgs un nepateicīgs pasākums.

Domāju, ka ap šo laiku arī Tu, mana bloga lasītājs, esi kaut nedaudz sašutis par šo notikumu, un varbūt Tev gribas kaut ko iesākt, lai Bērnu žūrija varētu darboties arī šogad un turpmāk. Ko Tu vari darīt?

Tāpat kā iepriekšējos gados, žūrijas naudas krājumus papildina labdarības projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa". Ja ir kaut kāda iespēja un vēlme veltīt projektam kaut pāris latus, to var izdarīt te: http://www.ziedot.lv/lv/project/1373

Ja tādu iespēju nav, projekta dalībnieki aicina rakstīt e-pastus svarīgiem cilvēkiem, īsi izsakot savu vēlmi, lai bērniem palīdz rast iespēju lasīt. Šie e-pasti papildinās organizatoru un atbalstītāju atklāto vēstuli [pdf]. Viņu piedāvātajā sarakstā atrodas daudzas adreses, un varat izvēlēties, uz kuru jums šķiet derīgi rakstīt:
Latvijas Valsts prezidentam: info@president.lv
LR Ministru prezidentam: vk@mk.gov.lv
LR Kultūras ministrijai: pasts@km.gov.lv
LR Finanšu ministrijai: pasts@em.gov.lv
LR Izglītības un zinātnes ministrijai: pasts@izm.gov.lv   
LR Labklājības ministrijai: lm@lm.gov.lv
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai: izglitibas.kulturas.komisija@saeima.lv
LR Tiesībsargam: tiesibsargs@tiesibsargs.lv
Valsts Kultūrkapitāla fondam: kkf@kkf.lv
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: neplpadome@neplpadome.lv
Latvijas pašvaldību savienība: lps@lps.lv