Animācijas filmu apskati 1: 2009. gads

Pēdējo nedēļu laikā esmu sākusi skatīties pēdējo gadu bērnu filmas un animācijas filmas. Vēlējos redzēt iespējami daudz jauku un saulainu stāstu. Uzreiz saku, ka filmas vispār neskatos daudz un nekāds eksperts neesmu, taču domāju, ka arī par filmām var teikt to pašu, ko Bērnu literatūras lekcijās apspriežam par grāmatām - labai grāmatai pastāv tikai apakšējā vecuma robeža, un arī labu filmu var skatīties jebkurš. Divas šādas filmas no 2009. gada repertuāra novērtēšu šajā rakstā.


UP
Septiņdesmit astoņus gadus vecais Karls un astoņus gadus vecais Rasels nevarētu sastapties apstākļos, kuros viņu iespējas saprasties būtu vēl mazākas. Tomēr neplānotā kārtā viņiem tomēr nāksies sadarboties, un ne šādā tādā vietā, bet gan Dienvidamerikas džungļos, kuros viņu ienaidnieks ir kāds rūgtuma pilns zinātnieks - dabas pētnieks, taču ne dabas draugs.

Šī ir ārkārtīgi sirsnīga filmiņa, kas ikdienišķos sīkumos runā par svarīgo un īsto - par aizraujošo dzīvi, kāda piemeklē jebkuru, kurš nav zaudējis piedzīvojumu garu. Šīs filmas varoņos katrs atpazīs kaut ko zināmu, jo galvenie varoņi tēloti kā brīnišķīgi tipiski, lai gan var arī teikt, ka stereotipiski, savas vecumgrupas pārstāvji. Savukārt suņiem ir piešķirtas īpašas siksniņas, kas viņu domas tulko cilvēciskā runā, un caur šo runu atklātā suņa daba atbilst visam, ko mēs vēlētos domāt par cilvēka labāko draugu. "Sveiki! Es esmu Suns! Es jūs tikko satiku, un es jūs mīlu!"

Beigu beigās filma ir par to, ka nekad nav par vēlu mācīties un nekad nav par vēlu beidzot doties ceļā, pat ja kaimiņi un labvēļi zem tavām durvīm jau sāk bīdīt labāko veco ļaužu pansionātu reklāmas.

FANTASTIC MR. FOX
Lapsas kungs ir ģimenes tēvs, norūpējies par to, ka nespēj nodrošināt ģimenei tādu dzīvi, kādu vēlētos. Viņš nolemj vēl vienu reizi pievērsties senajam lapsu arodam - putnu zagšanai no tuvējām fermām. Taču viss neiet tik gludi, kā plānots, jo fermeri izrādās atriebīgāki, nekā plānots, un nolemj noslaucīt lapsu un citu zvēru mājokļus no zemes virsas - un arī tās dzīlēm.

Šī vizuāli ārkārtīgi pievilcīgā leļļu animācijas filma, manuprāt, bērniem domāta nemaz nav. Domāju, ka daudzi varētu saskatīt pretrunīgu vēstījumu, ja skatītu filmu tajā virsējā slānī, kurš tipiskās bērnu filmās ir tēmēts uz bērnu auditoriju - šeit ir dzīvnieki, kas tērpjas uzvalkos, taču filmas morāle ir tāda, ka ikvienam no mums piemīt dabiski talanti un dabiskas vājības, un ne vienmēr var atšķirt vienu no otra. Taču tas, vai konkrētam bērnam šī pretruna traucēs un tas, vai stāsta komplicētā morāle (zaglis gan tiek sodīts, tomēr tiek attaisnots skatītāja acīs, jo zagšana ir viņa dabā un saņemtais sods ir pārāk bargs, turklāt tas, ka viņš zadzis no nepatīkamiem ļaudīm, padara to par teju labu darbu) viņu pārāk nesamulsinās, ir jānolemj vecākiem pašiem.


Kā bērnu izklaide šis darbs varbūt ir dažādi uztverams, bet kā pieaugušo animācija tā ir ļoti stilā izturēta, ar fantastiskiem raksturiem un īpatnēju humoru, turklāt īsta bauda acīm, jo ar šādas tehnikas animāciju sanāk saskarties pārāk reti. Mēs visi esam īpaši, mums visiem kaut kas padodas, un mūsu kļūdas arī satuvina un ļauj sasniegt vairāk.