Nudien ir jau atkal pagājis labs laiks, kopš veicu ierakstu šajā blogā. Ir jau gandrīz pagājusi arī brīvā nedēļa, kuras ietvaros piedzīvoju pietiekami daudz, lai rastos pārdomas.
Pirms nedēļas es Tviterī izteicu atvērtu uzaicinājumu ierasties pie manis paspēlēt galda spēles. Atsaucās divi cilvēki, kas vēlāk kļuva par trim viesiem, tas ir, svētdienas vakarā pie manis ciemojās Ieva, bet otrdienas vakarā uzņēmu Lindu un Aretu un visnotaļ labi pavadīju laiku.
Interesanti bija tas, ka atsaucās cilvēki, ar kuriem es iepriekš pārāk personiski nemaz nemēdzu sazināties un vispār biju tikusies tikai kādu trešo cilvēku rīkotos vai pat pavisam publiskos pasākumos. Man, piemēram, tas šķita ļoti jauki un daudzsološi tai ziņā, ka mazināja manas bažas par to, ka cilvēki draugus mēdz iegūt tikai skolas laikā un pēc tam tos tikai pazaudē. Bet izrādās, ka ne - teju vai sveši ļaudis arī var atnākt ciemos, un ar to nav nekādu problēmu. Iesaku atklāto uzaicinājumu ("Vai kāds negrib?") metodi izmantot arī pret pārliecību, ka visi ir aizņemti un nopietni un nemaz negrib satikties.
Laikam jau mana pārliecība, ka cilvēki nav ieinteresēti darīt neko, kas no viņiem prasa kaut mazāko iniciatīvu, ir izaugusi līdz maksimālajam izmēram, un tagad to var tikai mazināt, ko tad nu visas lietas ir nolēmušas arī darīt. Saņēmu, piemēram, uzaicinājumu atkal mēģināt spēlēt galda lomu spēles ar solījumu netraucēt man domāt ar svešām idejām, kas parasti šķita mana problēma. Visums nevēlas ļaut man padoties tāpat vien, tādēļ noliek manā ceļā cilvēkus ar labiem padomiem un citām pabalstošām īpašībām. Vai varbūt tas ir pavasaris un asinszāles tēja, kas tagad ļauj man to visu labāk saskatīt?
Katrā gadījumā, manas durvis turpina būt atvērtas cilvēkiem, kas vēlas spēlēt galda spēles, un var atbraukt pie manis arī tāpēc, ka tepat blakus skaistais Dzegužkalns, kur iekārtoties uz pikniku. Vēlams tikai dažas dienas iepriekš pieteikties un vienoties. :)
Savukārt šodien es tikos ar Publicētavas cilvēkiem un aprunājos par iespējamo pievienošanos radošajā un arī praktiskajā darbā, piemēram, saliekot komatus vai aprunājoties ar autoriem. Ja nu kas, aprunāšanos ar autoriem sāku jau uzreiz: ja Tu, lasītāj, esi arī rakstītājs un vēlētos savu rakstīto darbu izdot ar izdevīgiem nosacījumiem elektroniskā formā, būtu lieliski sazināties ar publicētavas pārstāvjiem caur mājas lapu! Vai arī vari sazināties ar mani un apjautāties sīkāk, pirms doties pie pašas e-izdevniecības. Turklāt publicējamam tekstam nav obligāti jābūt daiļliteratūrai.
Vēl es šodien novēroju Tvīda brauciena dalībnieku pulcēšanos Esplanādē, taču par to nav vērts daudz stāstīt - tikai ar acīm var novērtēt to, cik rūpīgi daudzi bija pacentušies ar tērpiem un cik ticama kļuva nonākšana citā laikā. Diemžēl nebiju paķērusi fotoaparātu, tāpēc nevaru padalīties, bet ceru, ka uz nākošo pasākumu pēc gada man jau būs savs pilsētritenis, un es varēšu pievienoties braucējiem.
Ideju tik daudz, laika tik maz! Vasara nāk!
Sveiki visiem, laba diena! Cik cienīga organizācija ir brīvmūrniecība, es esmu viens no aģenta, kuru sūtījis augstais priesteris, lai tik daudz no tiem, kam interesē redzēt vienkāršo un kļūt par brīvmūrnieku biedru, esmu uzņēmējs, man tagad pieder uzņēmumi. Globuss, lai mans stāsts būtu īss, es reiz biju tāds kā tu, kas lasa šo ziņu, es pat nevarēju pabarot savu ģimeni, kāda dzīve bija dzīvot, dzīvojot nabadzībā, līdz ieraudzīju iespēju būt lielās brīvmūrniecības dalībniecei. mēs ar ģimeni izmantojām savas iespējas, un es esmu tās biedrs jau četrus gadus, un man patīk būt ģimenes loceklim, un laba daļa ir tā, ka mēs neesam iesaistījuši sevi dēmoniskā stāvoklī, un jūs to nedarāt. t no tā jābaidās, brīvmūrniecība nav krāpšana, tā liek jūsu biznesam/ karjerai attīstīt šīs un daudzas citas priekšrocības, tādēļ, ja jūs interesē, rakstiet uz e-pastu; info.masonic.oregon@email.cz Vai WhatsApp; +31687329133
AtbildētDzēst